Pirms dažiem gadiem noskatījos dokumentālo filmu, kura man ja ne gluži radīja daudz pārdomu, tad vismaz patiešām nostiprināja tās, kas jau agrāk bija radušās. Visvairāk par to, ka diez vai tomēr esmu īsts mietpilsonis, kā reizēm (arī te) stāstu. Jo īsts mietpilsonis būs tas, kurš teiks, ka izvirtība ir viss, kas viņam pašam nav pieņemams un galu galā saprotams.
Filma bija par kāda parasta cilvēka dzīvi. Viņš iet uz darbu, veido attiecības, ēd un guļ, pārģērbjas par suni, piedalās dzīvnieku izstādēs un sacensībās… Stop. Ko, ko jūs teicāt?